Biedrība «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija»

ES Leader Vietējās partnerības organizācija

08.10.2022
<<< Oktobris 2022 >>>
P O T C Pk S Sv
12
3 4 5 6 789
10 11 1213141516
17181920212223
24252627282930
31

Atskatoties, lai ietu uz priekšu

Dokumentā “Biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) vietējās attīstības stratēģijas 2015.–2020. gadam īstenošanas novērtējums” lasāma analīze, secinājumi un ieteikumi par biedrības pēdējo septiņu gadu laikā paveikto, kas reizē ļauj apjaust galvenos pieturpunktus, izstrādājot jauno sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam. Par to saruna ar ZBA koordinatori Guntu Abaju.

Vai Igaunijā ir vairāk demokrātijas?

Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas mācību brauciens uz LEADER VRG Jervas attīstības partnerības (JAP) reģionu Igaunijā. Projekta “VARAM VAIRĀK” aktivitāte 3.1.2.
No 2022. gada 10. augusta līdz 12. augustam

Koeru seminārs

Demokrātijas mācību semināra transkripts no audio ieraksta
11.08.2022. Koeru, Jervas apriņķis, Igaunija
Projekts “Varam Vairāk!” Aktīvo iedzīvotāju fonds

LEADER projekti USMĀ

Uzziņai par LEADER projektiem
Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākums 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”, periods no 2015. līdz 2020. gadam ar pagarinājumu vēl uz diviem gadiem.
Kas ir Usma? Pat tiem, kas pavirši zina Latvijas ģeogrāfiju, dzirdot šo vārdu, nāk prātā ezers un teiksmu apvītā, apdziedātā (un lieguma sargātā!) Moricsala. Ezers pēc platības ietilpst Latvijas lielāko ezeru olimpiskajā sešniekā, Ziemeļkurzemes galā – vislielākais, un tajā esošā Viskūžu sala ir vislielākā ezeru sala mūsu zemē. Tātad – ceļotājiem ļoti vilinoša apkaime. Vai tas izpaužas, arī caur LEADER projektu prizmu raugoties, t. i., cik pēdējos piecos sešos gados usmenieki iesnieguši projektus un cik no tiem ir atbalstīti? To jautāju biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) koordinatorei Guntai Abajai.
Šajā plānošanas periodā ir iesniegts 21 projekts (formāli raugoties, 19, bet divi bija iesniegti no Ugāles pagasta, kas patiesībā tomēr ir piekritīgi Usmas pagastam). No iesniegtajiem apstiprināti ir 6, no tiem īstenoti – 5.

Zivju tirgus Užavā

Zivis – butes, vimbas, vēja un sviesta zivis, brētliņas, foreles un laši, gan svaigas, gan kūpinātas, marinētas, ceptas, vārītas un sālītas. Zivju atpazīšana, pārdošana, pirkšana un ēšana. Tīklu lāpīšanas, mezglu siešanas, zivju tīrīšanas, pagatavošanas un kūpināšanas meistarklases, uz ugunskura vārīta zivju zupa, zivju izsole – “Andelzive”. Dziesmas par jūru, konkurss “Ziemeļkurzemes piekrastes smeķīgākais zivju galerts”, smilšu glezniņu veidošana bērniem, čigānietes un cirka mākslinieki uz koka kājām. Tik daudzveidīgi notika “Zivju tirgus Užavā” 25. septembrī jeb biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) ES EJZF starpteritoriju sadarbības projekta “Jūra visu gadu” pasākums, kura raibās norises kopā savija tirgus dienas saimnieki – aktieri Marijai Bērziņa un Normunds Laizāns.

Piekrastes skolēni apgūst piekrastes zvejas gudrības Pāvilostā

No 14. līdz 18. jūnijam nometnē Pāvilostā mācību programmu “Piekrastes zvejas gudrības” trīs speciālistu vadībā apguva 16 Kurzemes piekrastes 7.–9. klašu skolēni: no Talsu rajona partnerības – Mērsraga pamatskolas  –, no Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas  – Kolkas, Tārgales un Užavas pamatskolām  – un no Liepājas rajona partnerības – Vērgales un Nīcas pamatskolām.
Nometne notika ar EJZF fonda projekta Nr. 20-00-F043.0442-00001 atbalstu, kura ietvaros ir izstrādāta mācību programma “Piekrastes zvejas gudrības”.
Par nometnē pieredzēto, apgūto un secinājumiem stāsta tās vadītāji un dalībnieki.

Kurzemes piekrastes skolēni apgūs zvejas gudrības

Pēc piekrastes zvejnieku rosinājuma ar biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) un kaimiņos esošo vietējo rīcības grupu – sadarbības partneru un EJZF fonda projekta Nr. 20-00-F043.0442-00001 atbalstu ir izstrādāta mācību programma “Piekrastes zvejas gudrības”, ko speciālistu vadībā no 14. līdz 18. jūnijam Pāvilostā apgūs 16 Kurzemes piekrastes 7.–9. klašu skolēni no ZBA, no biedrības “Liepājas rajona partnerība” un biedrības “Talsu rajona partnerība” darbības piekrastes teritorijām.
Par jauno sadarbības projektu, par mācību programmas mērķiem un uzdevumiem, tās tapšanu un sagaidāmajiem rezultātiem sarunājos ar ZBA koordinatori Guntu Abaju un projektu koordinatori Ilzi Šteini

LEADER programma – atskats uz aizvadīto periodu un tuvās nākotnes aprises

LEADER programmā tuvojas noslēgumam kārtējais, 2014.–2020. gada, plānošanas periods. Šī programma ir domāta lauku iedzīvotāju – esošo un topošo uzņēmēju, biedrību un arī pašvaldību – atbalstam, lai, sekmīgi piedaloties projektu konkursos, ar ES finansējumu varētu īstenot savas idejas. Perioda noslēgums nozīmē, ka ir vērts atskatīties uz aizvadīto posmu un iezīmēt būtiskāko tuvākajā nākotnē. Par to saruna ar biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” koordinatori Guntu Abaju.

Vieda dzīve dabā

Starptautiskā sadarbības projekta “Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamo dabas teritoriju reģionos”, projekta Nr. 17-00-A019.333-000002, ietvaros Latvijas puses partneri: biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” un biedrība “Cēsu rajona partnerība” ir sagatavojuši un izdevuši brošūru “Vieda dzīve dabā”.
Brošūra domāta lieliem un maziem dabas draugiem. Šeit lasāmi stāsti par dzīvi nacionālajos parkos, kas nedaudz atšķiras no dzīves citviet, jo darba un atpūtas iespējas tajos prasa viedu pieeju, sabalansētu rīcību vietējo kopienu un dabas labā.
Daba. Šis vārds raisa daudz asociāciju un jūtu. Tas saistās gan ar skaistumu, gan bīstamām stihijām, arī ar Zemi kā planētu, ar visu Visumu. Dažkārt mēdzam pretstatīt dabu cilvēkam, uzskatot, ka daba ir tas, kas nav cilvēka radīts. Tomēr ne mēs paši, ne mūsu radītās lietas nepastāv ārpus dabas...
Dzīve apvidos ar īpaši daudzveidīgu, mazskartu dabu, baudot tās dotos labumus, sākot ar svaigu gaisu un beidzot ar dziedinošām brīnumzālītēm meža biezoknī, mūsuprāt, ir liela privilēģija.
Ja šo priekšrocību izdodas apvienot ar vieda cilvēka gudrību, kas paver iespējas dziļi izprast un pareizi novērtēt pasauli sev apkārt, tad savvaļas dabas un cilvēka saimnieciskās darbības līdzāspastāvēšana var izrādīties iespējama!

Sapņosim reāli jeb Uzņēmējdarbības attīstības iespējas

Viss sākas no sapņa, arī uzņēmējdarbībā, tikai sapnim jābūt rūpīgi pārdomātam. Šī vienkāršā patiesība apstiprinās arī LEADER projektu rakstīšanā, kuriem turklāt ir jāiztur divu sietu atlase – vietējās rīcības grupā (VRG) un Lauku atbalsta dienestā (LAD). Par to, kas uzņēmējiem jāņem vērā, rakstot projektus, lai tie pēc iespējas būtu sekmīgāki, proti, lai sapņi piepildītos, stāsta biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) koordinatore Gunta Abaja.

Ēdīsim Latvijas zivis!

Ar šādu nosaukumu biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (Dundagas un Ventspils novads), “Partnerība laukiem un jūrai” (Engures novads) un “Jūrkante” (Salacgrīvas novads) no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada augustam īstenoja Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) sadarbības projektu “Ēdīsim Latvijas zivis”. 
Vai Latvija ir jūras valsts? Varbūt šis ietilpīgais jautājums sākas ar atbildi uz vienkāršu vaicājumu – vai bērni ēd zivis? – un turpinās jau ar sarežģītākiem. Ko skolēni zina par Baltijas jūras zivsaimniecību, zivju pārstrādi, zivju produktu nozīmi uzturā? Projektā “Ēdīsim Latvijas zivis” 10 līdz 15 gadus veci piejūras novadu jaunieši trīs nometnēs un vairākās meistarklasēs izzināja šos jautājumus, tikās ar zvejniekiem, brauca jūrā, spēlēja spēles un sadraudzējās, izmēģināja roku, apstrādājot zivis, gatavojot ēdienus un tos arī apēdot! Projekta dalībnieki visu, kas saistās ar zivīm, zvejošanu un jūru, itin kā atklāja no jauna, un kāds jaunietis dažādo arodu klāstā varbūt atradīs arī sev piemērotu nodarbi nākotnē.

Kā gudri apsaimniekot dabas aizsardzības teritorijas

Kopš 2017. gada rudens Latvija ir iesaistījusies starptautiskā trīs gadus ilgā projektā “Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/ aizsargājamo dabas teritoriju reģionos” līdztekus ar Igauniju (projekta vadošā valsts), Slovēniju un Portugāli. Katra valsts ir pārstāvēta ar vietējo rīcības grupu (VRG). Igaunijai to ir trīs, pārējām valstīm – pa divām. Rīcības grupa saistās ar noteiktu dabas aizsardzības teritoriju, un Latvijai tās šajā projektā ir Ziemeļkurzemes VRG un Slīteres Nacionālais parks un Cēsu rajona lauku partnerība un Gaujas Nacionālais parks. Šopavasar grupa uzņēmēju no mūsu VRG un dabas un informācijas centru pārstāvji viesojās Portugālē un Slovēnijā. Piedāvājam viņu vērojumus un atziņas.

LEADER projekti – lai būtu labāki, lai būtu vairāk

Biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) koordinatore Gunta Abaja, atskatoties uz LEADER programmas projektu konkursiem, analizē paveikto un nepilnības projektu pieteikumos, kā arī informācijas apritē, mudinot turpmāk sabiedrību gan aktivizēties, gan rakstīt kvalitatīvākus projektus, lai pēc iespējas pilnīgi izmantotu kā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), tā Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansiālo atbalstu. Atgādināsim, ka LEADER būtība ir uzlabot gan ekonomiskos, gan sociālos apstākļus lauku iedzīvotājam, reizē saglabājot vidi, un ierosmei jānāk no pašiem iedzīvotājiem.

Kā attīstīt ilgtspējīgu tūrismu?

No 2017. gada rudens Latvija ir iesaistījusies starptautiskā trīs gadus ilgā projektā «Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/ aizsargājamo dabas teritoriju reģionos» līdztekus ar Igauniju (projekta vadošā valsts), Slovēniju un Portugāli. Katra valsts ir pārstāvēta ar vietējo rīcības grupu (VRG). Igaunijai to ir trīs, pārējām valstīm – pa divām. Rīcības grupa saistās ar noteiktu dabas aizsardzības teritoriju, un Latvijai tās šajā projektā ir Ziemeļkurzemes VRG un Slīteres Nacionālais parks un Cēsu rajona lauku partnerība un Gaujas Nacionālais parks.
Būtiska projekta šķautne ir dalīšanās pieredzē – kā katras dalībvalsts dabas aizsardzības teritorijā atbalsta uzņēmējus. Arī mūsu tūrisma uzņēmējiem no Ziemeļkurzemes VRG paveras iespēja iepazīt citu valstu pieredzi. No 7. līdz 11. maijam Slovēniju apmeklēja projekta koordinatore Andra Ratkeviča – Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas dabas izglītības centra «Slītere» vadītāja, Gunta Abaja – biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» koordinatore un trīs tūrisma pakalpojumu sniedzēji – Signe Dišlere no Kolkas pagasta «Pītagiem», Andris Antmanis no Kolkas pagasta «Krogiem» un Reinis Pižiks no Ances pagasta «Krastiņiem».

Ziemeļkurzeme. Četras takas dabā.

Starptautiskā sadarbības projekta "Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamo dabas teritoriju reģionos" ietvaros ir sagatavota infromācija par četriem brīvdienu maršrutiem:
  • Cita Mazirbe
  • Gar Vaides ūdeņu krastiem
  • Puiškalna pilskalna brīnumi
  • Pa senajiem ceļiem meža biezokņos

Noslēgusies projekta “Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma “Ražots Kurzemē” izveide” pirmā aktivitāte

Šī gada janvārī tika dots starts mājražotāju un amatnieku projektam “Ražots Kurzemē”, kurā iesaistītas sešas vietējās rīcības grupas – biedrība “Darīsim paši!”, biedrība “Saldus rajona attīstības biedrība”, biedrība “Talsu rajona partnerība”, biedrība “Laukiem un jūrai”, kā arī biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” un biedrība “Kandavas partnerība”

Šī projekta galvenais mērķis ir veicināt mājražotāju un amatnieku produktu attīstību un noietu, uzlabojot zināšanas un pieredzi par uzņēmējdarbību un tirgvedību, kā arī stiprināt mājražotāju un amatnieku reģionālo piederību Kurzemei un veidot kopīgu vizuālo identitāti.

Starpvalstu projekta "Ilgtspējīga tūrsima attstības principu ieviešana nacionālo parku / aizsargājamo dabas teritoriju reģionos" pirmais mācību brauciens Ziemeļkurzemē

 No 1. līdz 3. novembrim Ziemeļkurzemē notika pirmais starpvalstu projekta mācību brauciens. No Dundagas, Kolkas un Ances pagasta tūrismā jomā nodarbinātajiem uzņēmējiem mācīties un dalīties pieredzē bija atbraukuši Cēsu puses, Igaunijas un Slovēnijas kolēģi.
CMS v.2.0.0 © RixtelLab 2014 - 2022

Izgatavoja Rixtel Lab.