Biedrība «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija»

ES Leader Vietējās partnerības organizācija

21.09.2019
<<< Septembris 2019 >>>
P O T C Pk S Sv
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30

Ēdīsim Latvijas zivis!

Ar šādu nosaukumu biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (Dundagas un Ventspils novads), “Partnerība laukiem un jūrai” (Engures novads) un “Jūrkante” (Salacgrīvas novads) no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada augustam īstenoja Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) sadarbības projektu “Ēdīsim Latvijas zivis”. 
Vai Latvija ir jūras valsts? Varbūt šis ietilpīgais jautājums sākas ar atbildi uz vienkāršu vaicājumu – vai bērni ēd zivis? – un turpinās jau ar sarežģītākiem. Ko skolēni zina par Baltijas jūras zivsaimniecību, zivju pārstrādi, zivju produktu nozīmi uzturā? Projektā “Ēdīsim Latvijas zivis” 10 līdz 15 gadus veci piejūras novadu jaunieši trīs nometnēs un vairākās meistarklasēs izzināja šos jautājumus, tikās ar zvejniekiem, brauca jūrā, spēlēja spēles un sadraudzējās, izmēģināja roku, apstrādājot zivis, gatavojot ēdienus un tos arī apēdot! Projekta dalībnieki visu, kas saistās ar zivīm, zvejošanu un jūru, itin kā atklāja no jauna, un kāds jaunietis dažādo arodu klāstā varbūt atradīs arī sev piemērotu nodarbi nākotnē.

Kā gudri apsaimniekot dabas aizsardzības teritorijas

Kopš 2017. gada rudens Latvija ir iesaistījusies starptautiskā trīs gadus ilgā projektā “Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/ aizsargājamo dabas teritoriju reģionos” līdztekus ar Igauniju (projekta vadošā valsts), Slovēniju un Portugāli. Katra valsts ir pārstāvēta ar vietējo rīcības grupu (VRG). Igaunijai to ir trīs, pārējām valstīm – pa divām. Rīcības grupa saistās ar noteiktu dabas aizsardzības teritoriju, un Latvijai tās šajā projektā ir Ziemeļkurzemes VRG un Slīteres Nacionālais parks un Cēsu rajona lauku partnerība un Gaujas Nacionālais parks. Šopavasar grupa uzņēmēju no mūsu VRG un dabas un informācijas centru pārstāvji viesojās Portugālē un Slovēnijā. Piedāvājam viņu vērojumus un atziņas.

LEADER projekti – lai būtu labāki, lai būtu vairāk

Biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) koordinatore Gunta Abaja, atskatoties uz LEADER programmas projektu konkursiem, analizē paveikto un nepilnības projektu pieteikumos, kā arī informācijas apritē, mudinot turpmāk sabiedrību gan aktivizēties, gan rakstīt kvalitatīvākus projektus, lai pēc iespējas pilnīgi izmantotu kā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), tā Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansiālo atbalstu. Atgādināsim, ka LEADER būtība ir uzlabot gan ekonomiskos, gan sociālos apstākļus lauku iedzīvotājam, reizē saglabājot vidi, un ierosmei jānāk no pašiem iedzīvotājiem.

Ugāles pagastā īstenotie projekti

Ugāles pagasta rosīgie ļaudis LEADER programmā īstenojuši četrus dažādus projektus. Sabiedrisko aktivitāšu jomā nodibinājums “Rubeņa fonds” īstenojis projektu “Rubeņa bataljona muzeja jaunās ekspozīcijas izveide un telpu apkures ierīkošana”. Uzņēmējdarbībā realizēti divi projekti – “Žāvētu dārzeņu ražošana” (īstenotājs  Rolands Millers) un  “Frizētavas salona izveidošana un friziera pakalpojumi” (Annija Rone). Savukārt publisko infrastruktūru būtiski papildinās vietējās pašvaldības īstenotais projekts “Pulcēšanās vietas izveide Ugāles ciemā”.
Par projektiem atbildīgos cilvēkus lūdzu raksturot katra būtību un arī pastāstīt, kas pamudinājis rīkoties, kā uzzināts par LEADER iespējām un ko tās dod vietējai sabiedrībai, kā arī dalīties ieteikumos, kā vēl vairāk iepazīstināt lauku ļaudis ar šo programmu. Citiem vārdiem – kā izmantot iespēju piepildīt varbūt pat šķietami pārdrošas ieceres un padarīt kvalitatīvāku un krāsaināku pašam savu un visas vietējās kopienas ikdienu.

Kā attīstīt ilgtspējīgu tūrismu?

No 2017. gada rudens Latvija ir iesaistījusies starptautiskā trīs gadus ilgā projektā «Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/ aizsargājamo dabas teritoriju reģionos» līdztekus ar Igauniju (projekta vadošā valsts), Slovēniju un Portugāli. Katra valsts ir pārstāvēta ar vietējo rīcības grupu (VRG). Igaunijai to ir trīs, pārējām valstīm – pa divām. Rīcības grupa saistās ar noteiktu dabas aizsardzības teritoriju, un Latvijai tās šajā projektā ir Ziemeļkurzemes VRG un Slīteres Nacionālais parks un Cēsu rajona lauku partnerība un Gaujas Nacionālais parks.
Būtiska projekta šķautne ir dalīšanās pieredzē – kā katras dalībvalsts dabas aizsardzības teritorijā atbalsta uzņēmējus. Arī mūsu tūrisma uzņēmējiem no Ziemeļkurzemes VRG paveras iespēja iepazīt citu valstu pieredzi. No 7. līdz 11. maijam Slovēniju apmeklēja projekta koordinatore Andra Ratkeviča – Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas dabas izglītības centra «Slītere» vadītāja, Gunta Abaja – biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» koordinatore un trīs tūrisma pakalpojumu sniedzēji – Signe Dišlere no Kolkas pagasta «Pītagiem», Andris Antmanis no Kolkas pagasta «Krogiem» un Reinis Pižiks no Ances pagasta «Krastiņiem».

Ziemeļkurzeme. Četras takas dabā.

Starptautiskā sadarbības projekta "Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamo dabas teritoriju reģionos" ietvaros ir sagatavota infromācija par četriem brīvdienu maršrutiem:
  • Cita Mazirbe
  • Gar Vaides ūdeņu krastiem
  • Puiškalna pilskalna brīnumi
  • Pa senajiem ceļiem meža biezokņos

Noslēgusies projekta “Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma “Ražots Kurzemē” izveide” pirmā aktivitāte

Šī gada janvārī tika dots starts mājražotāju un amatnieku projektam “Ražots Kurzemē”, kurā iesaistītas sešas vietējās rīcības grupas – biedrība “Darīsim paši!”, biedrība “Saldus rajona attīstības biedrība”, biedrība “Talsu rajona partnerība”, biedrība “Laukiem un jūrai”, kā arī biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” un biedrība “Kandavas partnerība”

Šī projekta galvenais mērķis ir veicināt mājražotāju un amatnieku produktu attīstību un noietu, uzlabojot zināšanas un pieredzi par uzņēmējdarbību un tirgvedību, kā arī stiprināt mājražotāju un amatnieku reģionālo piederību Kurzemei un veidot kopīgu vizuālo identitāti.

Celaine – sena un mūsdienīga

9. februārī Dundagas Centrālajā bibliotēkā atklāja ar Eiropas Savienības (ES) ELFLA LEADER programmas atbalstu īstenotā projekta «Celaine — sena un mūsdienīga» dalībnieku darbu izstādi.

Ar precizitāti līdz milimetriem

Brāļu Kaudzīšu romānu «Mērnieku laiki», kā smejies, zina teju vai visi latvieši. Kas bijis kūtrāks izlasīt, tas vismaz redzējis vienu vai otru filmas versiju. Un grāmatas pamatā ir virsrakstā minētie mērniecības darbi. Ja tādi Piebalgā nebūtu notikuši, tad nebūtu arī izejvielas Reiņa un Matīsa klasiskajam gara darbam.
Kopš tiem laikiem pagājis vairāk nekā gadu simtenis. Par sviesta kubliņu neviens mērnieks kaimiņa noriņu «Ķencim» vairs nepiemērīs, un arī viltusmērnieks Grabovskis palicis vien kā sava laika liecība literatūrā. Bet pati mērniecība gan pastāv – ļoti mainījusies arī tehnoloģiju attīstības dēļ un daudz vairāk pieprasīta nekā 19. gadsimta beigās Piebalgā.
Ar mērniecību nodarbojas arī Talsu novada Valdgales pagasta jaunais uzņēmējs Jānis Krūziņš. 2017. gada pavasarī Jānis LEADER Lauku attīstības programmai 2014.-2020. gadam uzrakstīja projektu «Mērniecības pakalpojumu izveide» un 1. martā to iesniedza Ziemeļkurzemes biznesa asociācijai – Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 2. kārtā, rīcībā «Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstības veicināšana». Projektu, kura mērķis ir sniegt pieejamāku mērniecības pakalpojumu un paplašināt piedāvājuma iespējas, 11. maijā atbalstīja, un kopš oktobra Jānis Krūziņš jau pilnvērtīgi strādā, izmantojot projektā iegūto aprīkojumu. Projekta attiecināmās izmaksas ir 33 652,00 eiro, publiskais finansējums – 23 556,00 eiro.
Kāpēc šāda aroda izvēle, kā veicies uzrakstīt pirmo projektu dzīvē, kādos gadījumos mūsdienās vajag mērnieka pakalpojumus, – par to visu saruna ar Jāni Krūziņu.

Starpvalstu projekta "Ilgtspējīga tūrsima attstības principu ieviešana nacionālo parku / aizsargājamo dabas teritoriju reģionos" pirmais mācību brauciens Ziemeļkurzemē

 No 1. līdz 3. novembrim Ziemeļkurzemē notika pirmais starpvalstu projekta mācību brauciens. No Dundagas, Kolkas un Ances pagasta tūrismā jomā nodarbinātajiem uzņēmējiem mācīties un dalīties pieredzē bija atbraukuši Cēsu puses, Igaunijas un Slovēnijas kolēģi.

Vārvē projekti turpinās

Apmēram pirms pusgada jau raudzījām, kā LEADER projektos veicies Vārves pagasta ļaudīm 2008.-2014. gada plānošanas periodā, pieminot arī divus iesāktus un vienu pabeigtu projektu jaunajā periodā. Pa šo laiku vārvenieki Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam pavisam īstenojuši piecus jaunus projektus. Par tiem Ventavas ciemā, pagasta pārvaldes ēkā, pastāstīja Vārves pagasta pārvaldes vadītāja Gunita Ansone un biedrības «Vidējās paaudzes deju kolektīvs «Vāruve»» pārstāve Dace Limberga, sarunā piedaloties arī «Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas» koordinatorei Guntai Abajai un šo rindiņu autoram.

Amaze me LEADER Somijā 2017

Starptautiskajā piedzīvojumu seminārā jauniešiem, kas šogad norisinājās Somijā no 13. līdz 20. augustam, pavisam  piedalījās 52 jaunieši no 4 dažādām valstīm — Latvijas, Igaunijas, Somijas un Skotijas. Biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” no savas rīcības teritorijas sūtīja 3 jauniešus — Kristu Iesalnieku, Reini Valdmani un Kristīni Savicku.

LEADER projekti Valdgales pagastā

Valdgales pagasta centrā Pūņās biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» (ZBA) koordinatore Gunta Abaja pulcināja Valdgales pagasta pārvaldes vadītāju Janu Robaldi, vietējos uzņēmējus un biedrību pārstāvjus, lai spriestu par LEADER programmā paveikto, pašreiz īstenojamajiem projektiem un nākotnes iespējām. Citiem vārdiem, kā šajā Talsu novada pagastā piepildīt vienu no LEADER programmas pamatnostādnēm —  uzlabot dzīvi laukos, veicinot uzņēmējdarbību, attīstot un veidojot tieši šim pagastam vajadzīgos pakalpojumus, produktus un vidi.

Projekti Jūrkalnē

Šajā piejūras pagastā pēdējos 5–6 gados īstenoti vairāki LEADER projekti, tā uzlabojot pašu jūrkalnieku dzīvi. Par paveikto, iecerēto un arī iespējām vairāk iesaistīt vietējos aicināju izteikties pagasta pārvaldes vadītāju Guntaru Reķi, etnogrāfiskā ansambļa «Maģie suiti» dalībnieces Kristīni Skrulli un Taigu Reķi, kā arī bibliotēkas vadītāju Ligitu Kalniņu.
 
Uzziņai. Pagasts atrodas Ventspils novada dienvidrietumu daļā un ir slavens ar 16 līdz 18 m augsto stāvkrastu. Platība — 9959 ha, iedzīvotāji — ap 320*. Attālums līdz Rīgai 195 km, Liepājai 72 km, Kuldīgai 43 km, Ventspilij 42 km.

«Sapnis bija taisīt leļļu mājas»

Uzziņai. Viens no Lauku attīstības programmas 2014–2020. gadam atbalstītajiem LEADER projektiem mūsu novadā ir SIA B basic projekts Pamatlīdzekļu un aprīkojuma iegāde kartona un koka rotaļlietu ražošanai. Tas iesniegts 18.05.2016., īstenots 04.11.2016., attiecināmās izmaksas 3834,00 €, publiskais finansējums 2683,79 €. Rīcība — Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstības veicināšana.
 
Īstenībā viss ir gaužām vienkārši — vai nu spējam īstenot paši sevi un esam laimīgi, vai arī ne. Jā, jā, protams, ir apstākļi, zvaigžņu stāvoklis un kas tik vēl ne. Bet kad tad tā nav bijis? Lai sasniegtu dzīvi, kas rit saskaņā pašam ar sevi, ļoti svarīgi ir nenobīties sapņot. Par to arī saruna ar Anci Freibergu, kas vienu savu bērnības sapni sāk piepildīt.
 

Jauns grīdas segums Dundagas luterāņu baznīcā

Sākts īstenot projekts Dundagas luterāņu baznīcas pieejamība sabiedrībai: 250+. Tajā paredzēts izveidot baznīcas zāles un torņa priekštelpas grīdas flīžu segumu, tādējādi uzlabojot grīdas seguma funkcionālo kvalitāti. Flīzējuma skices izstrādājis SIA Pastorāts, balstoties uz baznīcas lūgšanu zāles rekonstrukcijas projektu. Darbus veic SIA R. A. Kaspari.
Projekts notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma 19.2. Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju aktivitātē 19.2.2. Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas.
Projekta mērķis ir veicināt valsts kultūras pieminekļa — Dundagas luterāņu baznīcas — ilgtspējīgu un mūsdienīgu izmantošanu, paaugstinot plašai sabiedrībai un tūristiem piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti. Īstenošana uzsākta ēkas 250. pastāvēšanas gadā.
Alanda Pūliņa,
Dundagas evaņģēliski luteriskās draudzes projektu koordinatore
 

DAROT IEMĀCĀS: Čaklie projektu rakstītāji Stiklos

Šad tad par kādu apdzīvotu vietu saka: sava republika, valsts valstī, viena liela ģimene. Par Ventspils novada Stikliem tas ir īsti vietā — ciemats atrodas nomaļus, uz Ventspils novada un Talsu novada robežas. Apdzīvota vieta ar aptuveni 130 iedzīvotājiem, internātpamatskola ar 74 audzēkņiem, 31 skolotāju un 20 tehniskajiem darbiniekiem. Kas vēl? Varbūt tālas atmiņas par kādreizējo stiklu fabriku. Skola un bērnu nams Stikli vietai piešķir dzīvīgumu. Mācību iestādes saime nudien ir mundra, tās vidē pirms četriem gadiem radusies biedrība Annahite, tā godinot vietas seno nosaukumu, un biedrība jau īstenojusi 12 projektus.

LEADER Kolkas ciemā: paveiktais un darāmais

Par LEADER* projektiem mūsu teritorijā runājam jau trešo plānošanas periodu. Sakot, ka šie projekti ir vajadzīgi vietējiem iedzīvotājiem un attīstībai, svarīgs un patiess ir katrs vārds — «vietējais», «iedzīvotājs» un «attīstība». Tikpat svarīgi ir trīs partneri: pašvaldība, sabiedriskās organizācijas un uzņēmēji.
Sīkākā teritoriālā vienība LEADER projektos ir ciems. Šoreiz caur viena ciema, Kolkas, prizmu raugoties, mudinājām daļu šī ciema rosīgāko ļaužu gan atskatīties uz iepriekšējā periodā paveikto, gan izspēlēt idejas par pašreizējā periodā iespējamo. Laika līdz tā beigām, 2020. gadam, nav nemaz tik daudz.
Kolkā tikās Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas koordinatore Gunta Abaja, kolcinieki — pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, Aija Tarlapa no biedrības Zītars, Olita Kalna no biedrības Kolkas radošā grupa, grāmatvede Eva Frišenfelde un šo rindiņu autors.

Nezvejojot zelta zivtiņu

Iedzīvotāju skaits rūk, jaunie pabeidz skolu un pārceļas uz pilsētām, labi vēl, ja Latvijā... Un te pēkšņi izņēmums, turklāt vēl kāds! Artūrs Strautmanis, divdesmit piecus gadus vecs saunadznieks, pabeidzis Laidzes profesionālo vidusskolu un atgriezies dzimtajā ciemā ar ciešu apņēmību kļūt par zvejnieku!

Veiksmīgs projekts rosina nākamos

Gada nogalē Ventspils novada domē tiekoties domes, Vārves pagasta pārvaldes, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju pārstāvjiem un runājot par LEADER projektiem, spriedām, kā kopus spēkiem uzlabot vietējo vidi un paaugstināt ļaužu labklājību. Atziņa vienkārša — visām pusēm jāsadarbojas, pašvaldībai jāsaklausa iedzīvotāju vēlmes un kūtrākie jāpaskubina, bet projektu rakstīšanai vislabākā reklāma ir jau veiksmīgi īstenotās ieceres.

Mūsu iespējas starptautiskajā sadarbībā

Biedrības Ziemeļkurzemes biznesa asociācija koordinatore Gunta Abaja darba vizītē no 06.11.2016. līdz 11.11.2016. bija Moldovā, bet no 15.11.2016. līdz 17.11.2016. — Slovēnijā.

Latvijas Lauku foruma pārstāvji snieguši būtisku ieguldījumu LEADER pieejas iedzīvināšanai Moldovā

Latvijas Lauku foruma (LLF) īstenotā attīstības sadarbības projekta* ietvaros laika posmā no 2016.gada 6. līdz 11.novembrim Latvijas delegācija 14 cilvēku sastāvā apmeklēja Moldovas Ziemeļu reģionu. Latvijas delegācijas sastāvu veidoja 3 Latvijas Lauku foruma eksperti, 8 vietējo rīcības grupu pārstāvji un 1 pārstāvis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).

Roku rokā ar pašvaldību

Darot mācāmies, pierādot gūstam atbalstu. Gluži tieši tādus vārdus nesaka, bet tā varētu teikt  tiņģernieki — Talsu novada Īves pagasta — rosīgie cilvēki. Uzteicama ir viņu prasme atrast pašiem sevi, līdz ar to tiešā un pārnesta nozīmē ik dienu celt augšā savu pili. Protams, pārsvarā gadījumu tas īstenojas mūsdienīgajā projektu veidolā.
Tiņģeres pilī sarunājos ar Tiņģeres, Valdemārpils un Lubes kultūras namu vadītāju Vitu Krauzi, amatiermākslas kolektīva vadītāju Baibu Kalnu, biedrības Tiņģernieks valdes locekli Intu Matrevicu un Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas koordinatori Guntu Abaju.

Pats sev saimnieks

Vietā, kur iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir viens no mazākajiem Latvijā, katra cilvēka vērtība pieaug. To droši var teikt arī par Reini Pižiku, kas Ances pagastā ir dzimis, audzis, sācis iet skolā, vēlāk dzīves un darba gaitās nonācis Ventspilī un Rīgā, bet pēc pieciem bankā nostrādātiem gadiem atgriezies Ancē. Reinis ir pievērsies tūrisma uzņēmējdarbībai un šajā jomā īstenojis LEADER projektu.

Nečīkstēt, bet darīt!

Ances pagasta iedzīvotāji Rudīte un Māris Krauzes 2014. gadā īstenoja LEADER projektu «Amatniecības darbnīca «Sleņģi»». Viņu uzņēmums i/k «MK grupa» nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību un sniedz galdniecības pakalpojumus.

Kā klājas Kļavnieku kazām?

2014. gadā z/s Kļavnieki uzrakstīja un īstenoja LEADER projektu Kazu aploka izveide «Kļavniekos». Piecus gadus pēc projekta nosacījumiem aplokā jāganās kazām. Aprīļa sākumā, kad ciemojos Laukmuižā pie saimnieces Māras Šleineres, Kļavnieku aplokā dzīvojās 22 slaucamas kazas, vesels bars kazu bērnu, kā arī 9 āži. Kazkopība pamazām kļūst par saimniecības galveno nozari.

 

Dzimtas īpašums uzliek pienākumus

Diāna un Edgars Pētersoni Lapmežciema Jaunlīdumos ir īstenojuši divus LEADER projektus un tikuši pie 150 m² siltumnīcas un žoga, kas no meža zvēriem pasargā 1,2 ha augļu dārza. Tā kā pie Jaunlīdumu saimniekiem nebiju ciemojies vairākus gadus, saruna izvērtās plašāka.

CMS v.2.0.0 © RixtelLab 2014 - 2019

Izgatavoja Rixtel Lab.