LEADER programmā tuvojas noslēgumam kārtējais, 2014.–2020. gada, plānošanas periods. Šī programma ir domāta lauku iedzīvotāju – esošo un topošo uzņēmēju, biedrību un arī pašvaldību – atbalstam, lai, sekmīgi piedaloties projektu konkursos, ar ES finansējumu varētu īstenot savas idejas. Perioda noslēgums nozīmē, ka ir vērts atskatīties uz aizvadīto posmu un iezīmēt būtiskāko tuvākajā nākotnē. Par to saruna ar biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” koordinatori Guntu Abaju.
 
Uzziņai
Laika periodā no 2016. gada 18. marta, kad tika izsludināta pirmā projektu konkursa kārta šajā plānošanas periodā, līdz šim ir notikušas jau 10 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) jeb īsāk Lauku fonda projektu kārtas un tikpat Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) jeb īsāk Zivsaimniecības fonda projektu kārtas, no kurām viena bija nepārtrauktā projektu iesniegšana ar 3 vērtēšanas posmiem.
Kopskaitā ir iesniegti un vērtēti 244 projekti: ELFLA1 – 99; ELFLA2 – 91; EJZF1 – 33; EJZF2 – 8; EJZF3 – 13, no tiem uzņēmējdarbībā – 132, sabiedriskā labuma – 112. No iesniegtajiem projektiem finanšu atbalstu ir ieguvuši 197 projekti, no tiem 90 projekti ir pilnībā pabeigti un sākta to uzraudzība. Pilnībā apgūti ir 3 610 911,47 EUR (no abiem fondiem).
Ar Lauku fonda finansējumu Ziemeļkurzemes partnerības teritorijā tiks izveidotas 74 jaunas darbavietas, bet ar Zivsaimniecības fonda atbalstu – 25, kas kopskaitā dod 99 jaunas darbavietas.

Visu rakstu lasiet mājas lapas sadaļā Publikacijas/Raksti

Šajā laikā, kad dzīves ritmu izmainījis vīruss un valsts premjerministrs rekomendē dienas kārtību: darbs – mājas – svaigs gaiss, aicinām mazās, vienas mājsaimniecības grupās vai individuāli doties uz Kukaiņu taku Šlīterē un apskatīt tās jaunumus! Sekmīgi noslēgtais LEADER ELFLA līdzfinansētais projekts “Kukaiņu takas labiekārtošana” devis iespēju netālu no Šlīteres bākas uzstādīt iespaidīgu dores priedes nogriezni un krāsainus informācijas stendus  par meža dravniecību Ziemeļkurzemē.
Jau sen Latvijas biškopji bites audzē stropos,  meža dravniecība šķiet aizmirsts arods. Tomēr Ziemeļkurzemes mežos joprojām ir atrodamas priedes ar mākslīgi izdobtu vienu vai vairākiem taisnstūrveida dobumiem – dorēm jeb dravām. Šādas priedes dēvē par dores priedēm jeb dravas priedēm. Augusts Bīlenšteins savā grāmatā “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti”, raksta, ka 19. gs. dokumentos atrodamas ziņas par to, ka dzimtbūšanas laikos visiem Ances un Popes saimniekiem bija jāierīko pa dorei 33 kokos. Kokus ierādīja mežsargs. Noteikts daudzums medus un vaska bija jāatdod muižai.  Noderēja dažādu sugu augstākie, resnākie koki – priedes, egles, ozoli, apses, melnalkšņi. Līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu 19. gs. vidū doru koku skaits strauji saruka. Tomēr vēl 20. gs. sākumā valsts mežsargiem piešķīra kokus bišu turēšanai kā algas daļu. Vecie mežsargi stāsta, ka Dundagas apkaimē atsevišķas dores priedes tikušas apsaimniekotas vēl 20. gadsimta 20.–40. gados.
Lai ilgāk saglabātu šī teiksmainā laika posma liecības, tagad Kukaiņu takas malā uz betona pamatnes nostiprināts slejas vairākus metrus augsts, iespaidīgi resns priedes nogrieznis ar “iedētu” dori jeb dravu, kas ir senos laikos mākslīgi izveidotais dobums bišu saimei. Tā ir Kārklu dores priede, kas pārvietota no Pāces puses mežmalas uz Šlīteres Zilo kalnu kraujmalu.
Ideja koku pārvietot radās dores koku entuziastam Agrim Āboliņam, kurš daudz sava laika velta, lai pieskatītu gan savulaik Gunta Eniņa fiksētās dores priedes, gan no jauna atklātas meža dravniecības liecinieces. Kārklu dores priedi pērnā gada nogalē apskatīja vairāki novada dabas un kultūras jomas pārstāvji. Koks atradās uz ceļa nodalījuma. Nokaltusī priede radīja ne tikai prieku un apbrīnu, bet arī bažas, ka stiprā vējā koks var nokrist uz autoceļa. Tāpēc tā pārvešana un instalēšana Slīteres Nacionālajā parkā šķita īsti labs risinājums. Tika panākta vienošanās starp Ceļu pārvaldi, kas ir zemes īpašnieks, Dabas aizsardzības pārvaldi, kas rūpējas par dižkoku saglabāšanu, Dundagas pašvaldību, kuras teritorijā koks atrodas, ka priedi ir atļauts nozāģēt, taču to vēlams saglabāt, lai uzstādītu publiski pieejamā vietā, un izmantot dabas izglītībā. Biedrība “Zaļā doma”, kas darbojas Ziemeļkurzemes, īpaši Slīteres Nacionālā parka dabas un kultūrvēstures izziņas jomā, nolēma startēt LEADER projektu konkursā, iesniedzot projekta “Kukaiņu takas labiekārtošana” pietiekumu vietējās rīcības grupas izsludinātajā projektu pieteikumu kārtā. Projekts guva atbalstu, un ir veiksmīgi noslēdzies!

Laipni lūgti Šlīteres Kukaiņu takā!