Starptautiskā sadarbības projekta “Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamo dabas teritoriju reģionos”, projekta Nr. 17-00-A019.333-000002, ietvaros Latvijas puses partneri: biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” un biedrība “Cēsu rajona partnerība” ir sagatavojuši un izdevuši brošūru “Vieda dzīve dabā”.
Brošūra domāta lieliem un maziem dabas draugiem. Šeit lasāmi stāsti par dzīvi nacionālajos parkos, kas nedaudz atšķiras no dzīves citviet, jo darba un atpūtas iespējas tajos prasa viedu pieeju, sabalansētu rīcību vietējo kopienu un dabas labā.
Daba. Šis vārds raisa daudz asociāciju un jūtu. Tas saistās gan ar skaistumu, gan bīstamām stihijām, arī ar Zemi kā planētu, ar visu Visumu. Dažkārt mēdzam pretstatīt dabu cilvēkam, uzskatot, ka daba ir tas, kas nav cilvēka radīts. Tomēr ne mēs paši, ne mūsu radītās lietas nepastāv ārpus dabas...
Dzīve apvidos ar īpaši daudzveidīgu, mazskartu dabu, baudot tās dotos labumus, sākot ar svaigu gaisu un beidzot ar dziedinošām brīnumzālītēm meža biezoknī, mūsuprāt, ir liela privilēģija.
Ja šo priekšrocību izdodas apvienot ar vieda cilvēka gudrību, kas paver iespējas dziļi izprast un pareizi novērtēt pasauli sev apkārt, tad savvaļas dabas un cilvēka saimnieciskās darbības līdzāspastāvēšana var izrādīties iespējama!

Ar brošūru varat iepazīties mājas lapas sadaļā: Publikācijas/ Raksti

2019.gada 25.-26.novembrī biedrības potenciālie projektu iesniedzēji kopā administratīviem darbiniekiem devās pieredzes apmaiņas pasākuma izbraukumā uz  Alūksnes lauku partnerību, kura piedāvāja savu sagatavoto programmu– “LEADER projekti – uzņēmējdarbības attīstībai un sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanai”.
Brauciena dalībnieki iepazina:

1. Metāla apstrādes un metāla produktu ražošanas uzņēmuma SIA “TTR Company” darbību un nākotnes  ieceres,
2. Apes vidusskolas aktivitātes saistībā ar sabiedriskām organizācijām, prasmju apguves un saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju radīšanā,
3. Jaunlaicenes muižas muzeju, kura darbinieki ir lielākie malēniešu valodas un kultūras turētāji,
4. SIA “GMS”, kas izvēlējies savu darbību attīstīt jaunā virzienā un 2019.gadā īstenoja LEADER projektu, kura ietvaros Alūksnē izveidots jauns šūšanas ateljē,
5. Alūksnes Kultūras centru, kas ir piedzīvojis lielu rekonstrukciju  un pateicoties LEADER projekta atbalstam U.Sedlenieka Alūksnes tautas teātri “Slieksnis” ir ieguvis kamerteātra skatuves iekārtojumu un iespējas jaunu teātra izrāžu iestudēšanai,
6. Ģimenes uzņēmumu SIA “Benevilla” savu darbību uzsāka īstenoojot divus LEADER projektus. Viena projekta ietvaros veikta daļēja ēkas atjaunošana, izveidojot nelielu, omulīgu viesnīcu “Benevilla” ar 6 numuriem un ēdamzāli. Otra projekta ietvaros izveidota kafejnīca, kurā sezonas laikā tiek tirgoti savi augļi un ogas, un tiek piedāvāti dažādi to produkti.
7. ZS “Zemdegas” ražoto produkciju -  vegānos produktus: smēriņus, sēklu-riekstu sviestus, u.c, ar iespēju to nogaršot un iegādāties.
8. SIA “A un A”, kas savu darbību uzsāka 2016.gada nogalē Alūksnes novada Mārkalnes pagastā kokapstrādes nozarē. Un ar LEADER projekta atbalstu iegādājies nelielu traktoru ar labām manipulēšanas spējām.
9. Veclaicenes pagasta Kornetu ciema dabas objektu labiekārtojumus, kas ir īstenoti gan ar LEADER atbalstu, gan ar pārrobežu projektu investīcijām, jo tepat jau ir arī Igaunijas robeža.
10. Alūksnes novada Sabiedrības centru, ko izveidojusi biedrība “Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs”. Šeit ikdienā darbojas NVO un reliģiskas organizācijas un savu darbību veic aktīvie iedzīvotāji. Centrs piedāvā telpas semināru, tikšanos, apmācību, u.c. nelielu pasākumu organizēšanai, kā arī dažādus pasākumu organizēšanai nepieciešamus resursus. Alūksnes NVO atbalsta centrs līdz šim ir īstenojis 3 LEADER projektus un šobrīd LAD vērtēšanā atrodas vēl viens projekts.
11. Starpteritoriālā sadarbības projekta “Bānīša zemes labumi 33km garumā un platumā” ieceres un apmeklēt brīnišķīgo Alūksnes bānīša muzeju un nelielo braucienu ar pašu bānīti.

Ar bioekonomikas semināru un zivju ēdienu gatavošanas meistarklasēm ir noslēgusies viena no aktivitātēm starptautiskā projekta “Baltijas jūras zivju produktu dažādošana un popularizēšana” (Projekta Nr. 18-00-F043.0443-00001) ietvaros, kuru īsteno  biedrība “Liepājas rajona partneriba” sadarbībā ar “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”,  Stowarzyszenie Północnokaszubska Lokalna Grupa Rybacka no Polijas un Leader Aktion Österbotten no Somijas. Projekta aktivitātes notika gan Ventspils novadā, gan Pāvilostas novadā, gan Liepājas pilsētā no 25.-28.oktobrim.
25.oktobrī Ventspils novada, Jūrkalnes pagasta “Imantās” notika  “Bioekonomikas seminārs zivsaimniecības nozarei”, kurā piedalījās zivsaimniecības nozares pārstāvji un citi interesenti no projekta sadarbības partneru – Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas un Liepājas rajona partnerības teritorijām, Somijas un Polijas VRG.  Visas iesaistītās rīcības grupas dalījās ar ieguvumiem no līdzšinējiem pasākumiem projekta ietvaros. Lektors Āris Ādlers semināra dalībniekiem sniedza  jēdziena skaidrojumus – bioekonomikas, vieta Latvijas un Eiropas rīcībpolitiku kontekstā un bioekonomikas praktiskā nozīme un iedzīvināšana vietējās teritorijas attīstībai.  Ļoti interesants bija somietes Anitas Stormas stāstījums par bioekonomikas praksi Somijā. Tika rādīti paraugi izstrādājumiem, kas gatavoti no zivju un roņu ādām, rotas no zivju asakām, kas semināra dalībniekos raisīja lielu sajūsmu. Lai popularizētu Baltijas jūras zivju ēdienus un to gatavošanas prasmes, vakarpusē notika katras valsts pārstāvju zivju ēdiena gatavošanas meistarklases. Polijas pārstāvji demonstrēja laša zupas gatavošanu. Somijas pārstāvji filigrāni  izfilēja vimbas, kas skaitās mazvērtīgā zivs, pagatavojot gardu vimbas tartaru. Latvijas pārstāvji gatavoja nēģu pastēti. Visus ēdienus pasākuma dalībnieki varēja arī nodegustēt. Recepšu video būs pieejami informatīvajos stendos un partnerības mājas lapā.
26.oktobrī pasākuma dalībnieki apmeklēja z/s “Kaija” zivju veikaliņu Pāvilostā, kur īpašnieks Jānis Pētermanis pastāstīja par īstenotajiem EJZF projektiem un ar Somijas un Polijas zvejniekiem pārsprieda kopējās problēmas un veiksmes. Tad devāmies uz Pāvilostas Novadpētniecības muzeju, kur vadītāja  Irina Kurčanova iepazīstināja ar Pāvilostas vēsturi, kas saistīta ar zvejniecību,  interaktīvi varēja pazvejot reņģes un nēģus. Ostas pārvaldnieks Ronalds Griškevics iepazīstināja ar Pāvilostas ostas darbu un perspektīvo jahtu ostas attīstību. Dienas vidū sākās pats galvenais šis dienas pasākums - Baltijas jūras zivju pagatavošanas meistarklase. Šoreiz tika izvēlēts nēģis, sākot ar tā zveju, sagatavošanu pārstrādei un beigās zivju ēdienu pagatavošanai. Devāmies uz Sakas upi un raudzījām, kas ir nēģu murdā! Daudziem tā bija pirmā tikšanās ar dzīvu nēģi. Ilmārs Šnore un Einārs Vārsbergs piedāvāja iespēju piedalīties pilnā ciklā -no nēģa upē līdz nēģim galdā. Kad nēģi izņemti no murda un pārvesti ar ratiņiem mājās, tie tiek apbērti ar sāli un noturēti apmērām stundu. Pa to laiku pasākuma dalībnieki tika pie gardas zivju zupas, kas gatavota uz ugunskura. Kad nēģi savas dzīves gaitas beiguši, tie tika mazgāti un vērti uz iesmiem. Daļa no nēģiem tika cepti uz oglēm, bet daļa kūpināti. Pašu rokām gatavoti, tie bija īpaši gardi! Visas dienas garumā, interesentiem tika sniegta informācija un stāstīts par nēģu ēdieni, specifiku to gatavošanā. Zivsaimnieki mācījās praktiski darboties un gatavot nēģu ēdienus.
27.oktobrī projekta dalībniekiem bija iespēja iesaistīties Pāvilostas Nēģu svētkos, kur varēja baudīt gan kultūras programmu, gan degustēt nēģu zupu un baudīt nēģus un to izstrādājumus un arī iegādāties dažādas citas zivis. Somu kolēģi bija pārsteigti, ka Latvijā pie zivju pārdevējiem veidojas garas rindas, Somijā tas  nav vērojams, tādēļ jo svarīgāk ir popularizēt Baltijas jūras produkciju, kas ir arī šī projekta mērķis. Pēcpusdienā Polijas un Somijas kolēģi devās uz Liepāju, kur Aigars Laugalis iepazīstināja ar Liepājas ostu un īstenotajiem EJZF projektiem – zivju burgernīcas izveidi, filetēšanas ceha izveidi un citiem. Dienas noslēgumā kopīgās vakariņās izvērtējām projektā paveikto un iespējamo sadarbību citos projektos.