Trīs vietējās rīcības grupas – “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”, “Liepājas rajona partnerība” un "Talsu rajona partnerība” uzsāk īstenot (EJZF) sadarbības projektu "Piekrastes zvejas gudrības”.
Projekta mērķis ir veicināt piekrastē dzīvojošo jauniešu izpratni un zināšanas par piekrastes zvejniecību Baltijas jūrā, kas sekmēs jūras profesiju izvēli piekrastes skolēnu vidū un  veicinās pozitīvu, harmonisku zināšanu prasmju pārnesi no pieredzējušiem piekrastes zvejniekiem uz jauno paaudzi.
Projektā izstrādās mācību programmu jauniešiem “Piekrastes zvejas gudrības”, kas ietvers ar zivsaimniecību un tieši piekrastes zveju saistītas tēmas: Baltijas jūras ekosistēma; zvejas laivas un to tehniskais aprīkojums; zvejas rīki, to skatīšana darbībā un pielietojums; zivju resursi un sugu atpazīšana; pirmā medicīniskā palīdzība; navigācija, aprīkojums uz kuģa/laivas; tīklu lāpīšana, mezglu siešana; kuģa/laivas drošība, drošības ievērošana uz zvejas laivas.
No 14. līdz 18. jūnijam Pāvilostā notiks piecu dienu nometne 16 Kurzemes piekrastes pamatskolu skolēniem (12 līdz 16 gadi), kurā konkursā atlasītie jaunieši apgūs jauno mācību programmu.
“Piekrastes zvejas gudrības” mācību saturs ļaus skolēniem iepazīt jūras zinības interaktīvās teorētiskās nodarbībās, kuras papildinātas ar praktisko prasmju apguvi, pašiem veidojot izpratni par darba procesu. Praktiskajās nodarbībās iesaistīsim piekrastes zvejniekus, kuri iepazīstinās jauniešus ar zvejas inventāru un zvejas rīku izmantošanu piekrastes zvejā.
Projekta vadošais partneris ir biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”.
Tuvākajā laikā projektā iesaistīto teritoriju piekrastes skolās uzsāksim dalībnieku atlasi vasaras mācībām, kas notiks ar digitālo anketēšanu.
Projekta kopējās izmaksas ir 24 401,97 eiro, un visas izmaksas sedz Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

2021.gada 13.janvārī

Sākums plkst. 10:00 (10:00 - 12:00; 13:00-15:00)

e - Seminārs tiešsaistē


TĒMAS

• Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem;
  - ierobežojumi, nodokļa likmes un deklarēšana,
  - nodokļu maksājumi par darbiniekiem,
  - pārejas noteikumi
• Vispārējā nodokļu maksāšana pašnodarbinātajam;
  - pašnodarbināto personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)
  - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no saimnieciskās darbības
• Vispārējā nodokļu maksāšana darbiniekiem;
• Vispārējā nodokļu maksāšana SIA - UIN plusi un mīnusi;
• Dažādu nodokļu maksāšanas režīmu salīdzinājums;
• Atbildes uz jautājumiem.

Semināra lektore:
Dr.oec. Inguna Leibus
LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore

Pieteikšanās semināram: rakstot uz biedrība e-pastu - zba@dundaga.lv
ZOOM piekļuves saite tiks nosūtīta katram dalībniekam uz viņa e-pastu.

Vietu skaits ierobežots, tāpēc priekšroka tiks dota Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas teritorijas uzņēmējiem.

 
LEADER programmā tuvojas noslēgumam kārtējais, 2014.–2020. gada, plānošanas periods. Šī programma ir domāta lauku iedzīvotāju – esošo un topošo uzņēmēju, biedrību un arī pašvaldību – atbalstam, lai, sekmīgi piedaloties projektu konkursos, ar ES finansējumu varētu īstenot savas idejas. Perioda noslēgums nozīmē, ka ir vērts atskatīties uz aizvadīto posmu un iezīmēt būtiskāko tuvākajā nākotnē. Par to saruna ar biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” koordinatori Guntu Abaju.
 
Uzziņai
Laika periodā no 2016. gada 18. marta, kad tika izsludināta pirmā projektu konkursa kārta šajā plānošanas periodā, līdz šim ir notikušas jau 10 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) jeb īsāk Lauku fonda projektu kārtas un tikpat Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) jeb īsāk Zivsaimniecības fonda projektu kārtas, no kurām viena bija nepārtrauktā projektu iesniegšana ar 3 vērtēšanas posmiem.
Kopskaitā ir iesniegti un vērtēti 244 projekti: ELFLA1 – 99; ELFLA2 – 91; EJZF1 – 33; EJZF2 – 8; EJZF3 – 13, no tiem uzņēmējdarbībā – 132, sabiedriskā labuma – 112. No iesniegtajiem projektiem finanšu atbalstu ir ieguvuši 197 projekti, no tiem 90 projekti ir pilnībā pabeigti un sākta to uzraudzība. Pilnībā apgūti ir 3 610 911,47 EUR (no abiem fondiem).
Ar Lauku fonda finansējumu Ziemeļkurzemes partnerības teritorijā tiks izveidotas 74 jaunas darbavietas, bet ar Zivsaimniecības fonda atbalstu – 25, kas kopskaitā dod 99 jaunas darbavietas.

Visu rakstu lasiet mājas lapas sadaļā Publikacijas/Raksti

Šajā laikā, kad dzīves ritmu izmainījis vīruss un valsts premjerministrs rekomendē dienas kārtību: darbs – mājas – svaigs gaiss, aicinām mazās, vienas mājsaimniecības grupās vai individuāli doties uz Kukaiņu taku Šlīterē un apskatīt tās jaunumus! Sekmīgi noslēgtais LEADER ELFLA līdzfinansētais projekts “Kukaiņu takas labiekārtošana” devis iespēju netālu no Šlīteres bākas uzstādīt iespaidīgu dores priedes nogriezni un krāsainus informācijas stendus  par meža dravniecību Ziemeļkurzemē.
Jau sen Latvijas biškopji bites audzē stropos,  meža dravniecība šķiet aizmirsts arods. Tomēr Ziemeļkurzemes mežos joprojām ir atrodamas priedes ar mākslīgi izdobtu vienu vai vairākiem taisnstūrveida dobumiem – dorēm jeb dravām. Šādas priedes dēvē par dores priedēm jeb dravas priedēm. Augusts Bīlenšteins savā grāmatā “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti”, raksta, ka 19. gs. dokumentos atrodamas ziņas par to, ka dzimtbūšanas laikos visiem Ances un Popes saimniekiem bija jāierīko pa dorei 33 kokos. Kokus ierādīja mežsargs. Noteikts daudzums medus un vaska bija jāatdod muižai.  Noderēja dažādu sugu augstākie, resnākie koki – priedes, egles, ozoli, apses, melnalkšņi. Līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu 19. gs. vidū doru koku skaits strauji saruka. Tomēr vēl 20. gs. sākumā valsts mežsargiem piešķīra kokus bišu turēšanai kā algas daļu. Vecie mežsargi stāsta, ka Dundagas apkaimē atsevišķas dores priedes tikušas apsaimniekotas vēl 20. gadsimta 20.–40. gados.
Lai ilgāk saglabātu šī teiksmainā laika posma liecības, tagad Kukaiņu takas malā uz betona pamatnes nostiprināts slejas vairākus metrus augsts, iespaidīgi resns priedes nogrieznis ar “iedētu” dori jeb dravu, kas ir senos laikos mākslīgi izveidotais dobums bišu saimei. Tā ir Kārklu dores priede, kas pārvietota no Pāces puses mežmalas uz Šlīteres Zilo kalnu kraujmalu.
Ideja koku pārvietot radās dores koku entuziastam Agrim Āboliņam, kurš daudz sava laika velta, lai pieskatītu gan savulaik Gunta Eniņa fiksētās dores priedes, gan no jauna atklātas meža dravniecības liecinieces. Kārklu dores priedi pērnā gada nogalē apskatīja vairāki novada dabas un kultūras jomas pārstāvji. Koks atradās uz ceļa nodalījuma. Nokaltusī priede radīja ne tikai prieku un apbrīnu, bet arī bažas, ka stiprā vējā koks var nokrist uz autoceļa. Tāpēc tā pārvešana un instalēšana Slīteres Nacionālajā parkā šķita īsti labs risinājums. Tika panākta vienošanās starp Ceļu pārvaldi, kas ir zemes īpašnieks, Dabas aizsardzības pārvaldi, kas rūpējas par dižkoku saglabāšanu, Dundagas pašvaldību, kuras teritorijā koks atrodas, ka priedi ir atļauts nozāģēt, taču to vēlams saglabāt, lai uzstādītu publiski pieejamā vietā, un izmantot dabas izglītībā. Biedrība “Zaļā doma”, kas darbojas Ziemeļkurzemes, īpaši Slīteres Nacionālā parka dabas un kultūrvēstures izziņas jomā, nolēma startēt LEADER projektu konkursā, iesniedzot projekta “Kukaiņu takas labiekārtošana” pietiekumu vietējās rīcības grupas izsludinātajā projektu pieteikumu kārtā. Projekts guva atbalstu, un ir veiksmīgi noslēdzies!

Laipni lūgti Šlīteres Kukaiņu takā!