Garums: 5 km
Laiks: 1,5 stundas - ejot vidējā tempā, taču atsevišķi jāierēķina laiks baznīcu un pils apskatei, kā arī jārēķinās, ka laiku prasīs katra īpašās intereses (fotografēšana, augu vai kukaiņu pētīšana u.tml.).
Ceļa segums:aptuveni 2 km - asfalts, pārējais - grants, atsevišķos posmos - bruģis, meža takas.
Maršruta sākuma un beigu punkts: jebkurā no TOP-15 punktiem
Maršruta gaita: Dundagas pils - Saliņa, parks, Naudas ozols - Brīvības iela - Baronlaika bruģis - Baptistu baznīca - "Stacija" - vecais ūdenstornis - Dakterleja un avotiņš - dzirnavu drupas un bijušais pagastnams - Slūžu namiņš - piemiņas akmens un "Krokodils" - pienotava - bijušās sīrupfabrikas drupas - Dundagas luterāņu baznīca.
Marķējums: nav, bet sekmīgākai pastaigai pa Dundagas centra maršrutu Dundagas tūrisma informācijas centrā (pilī) iespējams iegādāties mākslinieces Daces Čoderas zīmēto karti.*
Alternatīvas: var sākt jebkurā punktā, vai veikt pretējā virzienā, vai arī jauktā secībā, jo attālumi nav lieli.

1. Dundagas pils. 13. gadsimta elpas apdvesta vēsture ar divmetrīgu mūru pili centrā un plašu pilsmuižas teritoriju līdz pat kādreizējai Sīkraga ostai un piekrastes kuģu būves vietām. Mūsdienas: teatralizētas programmas, kāzu izrīcības, vietējo gardumu degustācija, ērtas un lētas naktsmītnes, vērienīgi svētki, telpas semināriem un nometnēm. Dundagas pils ir vēl neizmantotu iespēju un atklājumu vieta. Pilī skatāma arī Baltijā vienīgā pastāvīgā medaļu kolekcija. (*1)

2. Kalnadārzs. Pils galā atrodas saliņa - Kalnadārzs. Spriežot pēc izmēģinājumu izrakumos atrastajām rotaslietām un trauku lauskām, secināms, ka Kalnadārzs kā vietējo iedzīvotāju nocietinājums izmantots vēlajā dzelzs laikmetā, acīmredzot līdz Rīgas Domkapitulam piederošās Dundagas mūra pils celtniecības pabeigšanai 13./14.gs. mijā. (*2-5)

3. Parks un Naudas ozols. Līdzās pilij pastaigai aicina 21,7 ha liels parks. Jau 17.gs.iekoptajā vietā aug 48 dažādu sugu koki, 5 dižkoki. Viens no tiem, tā saucamais Naudas ozols, rotājis 1919.gadā Latvijā izdoto 100 rubļu naudas zīmi (mākslinieks H.Grīnbergs). Parku no pils šķir Pāces upes ūdeņu uzpludināts dīķis. (*3-5)

Brīvības iela. Iela sākumā ved gar parka malu, arī gar privātmājām un tālāk gar Mazās skolas stadionu. Pie krustojuma ar Talsu ielu redzams atpūtas komplekss - viesnīca "Jaunemari" (*29), turpat netālu - degvielas uzpildes stacija.

4. Baronlaika bruģis. Labi saglabājies muižas laikā bruģēta ceļa posms ar liepu aleju. Iespējams, pa to kādreiz staigājis arī Krišjānis Barons. Bruģis atrodas arī zem asfalta klājuma ceļam, kas ved cauri Dundagas centram. Vēl vairākās vietās Dundagas centrā atrodami senā bruģa fragmenti. (*18)

5. Baptistu baznīca. 1993.gada 1.jūlijā likts pamatakmens, 1995.gada 10.decembrī notika iesvētīšanas dievkalpojums. (*17)

6. "Stacija". Šaursliežu dzelzceļu izveidoja 1.pasaules kara laikā, tas darbojās līdz 1968.g. Stacijas koka ēka celta 20.gs. 30.g. 50 km no Stendes līdz Dundagai bānītis veicis 3,5 stundās. Tagad te atrodas Dundagas aprūpes nams "Stacija". (*16)

7. Vecais ūdenstornis. Tālāk ceļš ved garām vidusskolai līdz Dundagas centrālajam laukumiņam, kur redzams arī vecais ūdenstornis. Celts 1800.gadā. Četri stāvi būvēti no akmens, piektais no koka. Mūra biezums aptuveni 90 cm. Ūdens agrāk sūknēts no Dakterlejas avota. (*15)

8. Dakterleja. Doktorāts Dundagā dibināts 1811.gadā. No tā arī radies upes ielejas nosaukums. Ja pati doktorāta ēka šodien vairs nav skatāma, tad Dakterlejā 1883.gadā iedibinātā aptieka joprojām darbojas! Taču visspilgtāko akcentu Dakterlejai devis ārsts un valodnieks Juris Bārs, kurš te darbojies 1844. - 1855.g. Blakus ārsta specialitātei viņš paguva veikt īstu apvērsumu latviešu valodniecībā, iesakot jaunu ortogrāfiju, kurā novērsti dubultlīdzskaņi un "čupu burti", garumzīmi ieteica lietot svītriņas veidā, kā arī veica citus valodas uzlabojumus. Šodien grūti iedomāties latviešu valodu bez Bāra veiktās reformas! Veselības avotiņš! (*13-14)

9. Vējdzirnavu drupas un bijušais pagastnams. Vējdzirnavas minētas jau 1805.g., darbojušās līdz 2.pasaules karam. Nedaudz  lejup  - kādreizējais pagastnams. Ar to saistās arī kāds posms slaveno Dundagas koru vēsturē. Kad 1884.g. pagasta namam tika uzbūvēts otrs stāvs ar plašu sapulču zāli, korim radās iespēja šīs ērtās telpas izmantot arī saviem sarīkojumiem. (*11)

10. Slūžu namiņš. Mazā ēka pie slūžu ūdenskrituma - bijusī spēkstacija, ko ap 1910.g. cēla reizē ar pils atjaunošanas darbiem. Deva apgaismojumu gan pilij, gan muižas ēkām, arī lielajai muižas lopu novietnei. Vēlāk deva strāvu arī citām Dundagas centra mājām. Kā spēkstacija beidza darboties ap 1954.g. Pašlaik tiek izmantota kā keramikas ceplis. (*10)

11. Piemiņas akmens. Viļņa Titāna 1989.gadā veidots piemiņas akmens 1949.gada staļinisko deportāciju upuriem. Akmenī iekalts uzraksts "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu". (*12)

12. "Krokodils". Piemiņas zīme (uzstādīta 1995.g.), veltīta Kurzemes vēsturei un Dundagas stiprajiem vīriem, arī atgādinājums par bijušā dundadznieka Arvīda Blūmentāla - dēkaiņa un krokodilu mednieka - piedzīvojumiem Austrālijā. Tieši viņš bijis prototips Pola Hogana filmai "Krokodils Dandijs". Skulptūra ir Latvijas goda konsula Čikāgā Norberta Klaucēna dāvinājums Dundagai. Krokodils sver 2 tonnas. Turpat netālu - Viļņa Titāna 1989.gadā veidots piemiņas akmens 1949.gada staļinisko deportāciju upuriem. Akmenī iekalts uzraksts "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu". (*9)

13. Pienotava. Celta 1902.g. kā muižas alus brūzis (daļa ēkas kopš 1847.g.). Kopš 1927.g. te saimnieko piensaimnieki. Tagad Piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Dundaga" ražotne. Ražo arī dažādu veidu mīkstos svaigos sierus, jogurtu un "Labdari". Pagrabstāvā - veikaliņš "Pienenīte". (*8)

14. Sīrupfabrikas drupas. Bijušais muižas stallis, kur ap 1923.g. iekārtota sīrupa un stērķeles fabrika, savulaik lielākā Baltijā. Sīrupfabrikai bija sava zīme: lācis ar mucu. No apkārtējo zemnieku audzētajiem kartupeļiem ražoja brūno sīrupu un kartupeļu miltus. (*7)

15. Dundagas luterāņu baznīca. Tagadējo mūra baznīcu pabeidza celt 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka Kārļa Ostenzakena gādību. 1859. g. Ansis Dinsbergs ar palīgiem uzbūvē baznīcas ērģeles. Tajā laikā ērģeļu būve baznīcās vēl bija vācu amatnieku monopols,  Dundagas ērģeles uzskatāmas par izņēmumu. 1912. g. baznīca iegūst Jaņa Rozentāla altārgleznu "Lieldienu rīts". (*6)

Dundagas novads. Dundaga (1,17 Mb) »