Zeltapses (Upsīšu) dižakmens

Dižakmens atrodas 1,6 km attālumā no Zilo kalnu kraujas un 500 m no Upsīšu mājām, bērzu birzītē. Tā apkārtmērs 16,4 m, garums 5,9 m, platums 4,0 m, augstums 3,0 m, tilpums 30 m³.

Publikācijās 20.gadsimta 80.tajos gados parādās diskusija par akmens dīvaino novietojumu (uz balstakmeņiem) un akmenī iekaltajām zīmēm. Daži pētnieki uzskata šīs zīmes par rūnām, tādēļ šis akmens tiek dēvēts arī par Rūnu akmeni. "Rūnas" - skandināvu u.c. ģermāņu tautu lietots raksts, galvenokārt, īstos kapakmeņu un sakrālos uzrakstos. Ziemeļeiropā rūnakmeņi kā piemiņas akmeņi uzstādīti uz kapu uzkalniņiem jau bronzas laikmetā. 

Artūra Zalstera versija par Upīša dižakmens atrašanās vietu ir sekojoša: "Profesors Frīdrihs Krūze 1846.gadā Maskavā iespiestajā grāmatā stāsta par skandināvu paražām ap X gadsimtu. Cīņā kritušu varoni viņi sadedzinājuši uz sārta, bet pelnus vai nu izkaisījuši jūrā, vai aprakuši. Kapa vietas galos ierakti divi apjomīgi akmeņi, un virs tiem uzstādīts liels klintsbluķis. Iespējams, ka tagad arī mūsu republikā atrasts līdzīgs akmeņu krāvums.

Savukārt Guntis Eniņš izvirza hipotēzi: "Akmeni ceļ uz augšu un no dienvidu puses sagāž bērzs. Pieņemdamies resnumā un spēkā, tas lēnām, lēnām atspiež akmeni. Sēnes uzlauž asfaltu. Varbūt bērzs var pacelt dižakmeni?" bet visticamākā šķiet ģeologa R.Knapa teorija, ka Upsīts ir Litorīnas laika jūrakmens, ko ledus krāvumi uzbīdījuši uz mazāku krasta akmeņu klājuma.

Izmantota informācija no: http://talsitourism.lv