Melnsils

Melnsils ir pēdējais ciems lībiešu jūrmalas apdzīvoto vietu virtenē Ziemeļkurzemē, kur 20.gs. vidū vēl dzīvoja lībieši. 19.gs. visas sētas gar Rīgas jūras līča pusi no Sēņiem (apmēram 3 kilometrus no Kolkas uz Melnsila pusi) līdz pat Melnsilam sauca par Krustes ciemu. 1826.gadā šādu nosaukumu nesa visas sētas no Sēņu kalna līdz Dundagas un Gipkas krustojumam. Tagad šo vietu iezīmē vairāku apdzīvotu vietu nosaukumi: Uši, Ēvaži, Aizklāņi un Melnsils. Melnsilā 19.gs. sākumā bijušas sešas sētas un krogs. 19.gs. beigās Melnsilā uzcēla vairākas mazistabas un 19.gs. beigās tur bija jau 63 saimniecības.

Melnsilā ir vairākas senvietas. Baķu baznīcas kalns ir sena kulta vieta, kur bijusi baznīca un tās tuvumā kapi. Baķupītes kreisajā krastā uz augstas kāpas bijusi jūras laupītāja Tromeļa pils. Kuģi pie Melnsila gaidījuši ceļavēju, lai varētu apbraukt netālo Kolkasragu. Tromels kuģus aplaupījis un dārgumus noglabājis pils pagrabos.

Arī šodien Melnsilā ir dzīvība, jo šeit ir zivju apstrādes cehs, pasts, veikals, kafejnīca un laba satiksme ar Rīgu.