Mazirbe

Mazirbe bijalielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā 20.gs. vidū. 20.gs. 30.gados ciems ekonomiski uzplauka - zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. Kāds tā laika ceļotājs par Mazirbi saka: "Mazirbe ir liels ciems, kurā var sajust jau tādu kā jaunas pilsētas rosīgumu". Arī lībiešu kultūras uzplaukumā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Mazirbes ciemam bija liela nozīme. Šeit 1923.gadā dibinājās lībiešu sabiedriskā organizācija Līvu savienība, ar kuras pūliņiem un radu tautu igauņu, somu, ungāru atbalstu 1938.- 1939.gadā uzcelts Lībiešu tautas nams - lībiešu kopā pulcēšanās vieta svētkos, priekšlasījumos un pārrunās.

Mūsdienās nams saglabājis savu nozīmi - pulcināt kopā lībiešus. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā pie Lībiešu tautas nama tiek svinēti Lībiešu svētki. Staltākā celtne ciemā ir pakalnā uzceltā Mazirbes baznīca. Baznīcas aizmugurē celiņa malā atrodas Mazirbes mēra akmeņi, (valsts nozīmes kultūras piemineklis) 18.gs. notikumu liecinieki. Mūsdienās Mazirbē dzīve vairs nav tik dinamiska kā 20.gs. vidū, taču dzīvība ciemā nav izsīkusi - šeit ir internātskola, veikals un vairākas viesu mājas. Zvejnieki nodarbojas ar piekrastes zveju.