|
|
|
|
 Lībiešu krasts - Līvõd rānda
Lībiešu tautas nams Mazirbē
Adrese: Mazirbe, Kolkas pagasts, Dundagas novads, LV-3275
Telefons: 29463028
Uzzini vairāk: http://www.livodfond.lv
Lībiešu centrs "Kūolka" Kolkā
Adrese: Kolka, "Zītari", Kolkas pagasts, Dundagas novads,
LV-3275
Telefons: 25902280, 29198596
Uzzini vairāk: http://www.livones.lv
Lībieši - viena no Baltijas jūras somugru tautām, kas agrāk apdzīvoja plašu Latvijas teritoriju.
Tagad tie ir 12 ciemi (Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils) Dižjūras un Mazjūras krastos - lībiešu sakņu un atspēriena vieta.
Dzīve padomju varas apstākļos piekrastes ciemos Baltijas jūras krastā risinājās ar īpašu iezīmi, jo te atradās Padomju Savienības robeža un koncentrējās lielvaras militārās intereses. Padomju režīms Baltijas jūras piekrasti no Ventspils līdz Kolkai noteica par "slēgto zonu", kur civilo iedzīvotāju pārvietošanās bija ierobežota. Tas vēl vairāk veicināja iedzīvotāju aizplūšanu no lībiešu ciemiem, tie palika praktiski tukši.
Šodien tā ir materiālā un garīgā kultūra, lībiskais dialekts, personības literatūrā un mākslā. Tās ir zaļibaltizilās lībiešu karoga krāsas. Tā ir jūras vēju rūdīta spīts un izturība. Lībiskais ir mūsu vidū.
Katru gadu augusta pirmajā sestdienā lībieši kopā ar tautiešiem un radu tautu pārstāvjiem no visas pasaules Mazirbē svin lībiešu svētkus.
|
|
  OVĪŠI
Savulaik (no 1917. līdz 1968. gadam) Ovišos piestāja Ventspils - Mazirbes šaursliežu dzelzceļa mazbānītis. Šodien šeit ir tikai dažas mājas, bet sētās, kurās dzīvo patstāvīgie iedzīvotāji saglabājušās senlaicīgas būves un īpatnējā žogu sistēma. Ovīšos atrodas vecākā Latvijā saglabājusies bāka (celta 1814.g.), kuras augstums ir 38,1 m, bet uguns labā laikā redzama pat 23 km tālu jūrā.
  MIĶEĻTORNIS
Šeit atrodas Miķeļtorņa luterāņu baznīca, kas celta 1893.g. Netālu no Kaijas atrodas 1857.g. celtais Pizes krogs, kurā saglabājies 19.gs. vidus krogiem atbilstošais plānojums un konstrukcijas. Tas ir vienīgais lībiešu ciema krogs, kas saglabājies līdz mūsdienām. Ciemā atrodas bāka, kas vairākkārt cietusi un atjaunota, bet pašlaik ir augstākā darbojošā bāka Latvijā - 55,6 m vjl.
  SĪKRAGS
Viena no vecākajām lībiešu apmetnēm, kas dokumentos kā ciems minēts jau 1387.g. 20.gs. sākumā ciema apbūve sablīvējās, jo dažādās vietās tika uzceltas zvejnieku zvejnieku mazistabas un jaunsaimniecības. Ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, tādēļ vismaz tā centrālajā daļā jāsaglabā vēsturiskās celtnes, apbūves struktūra, ceļu tīkls, ainava, raksturīgais siluets, u.c.
  KOŠRAGS
Sens lībiešu zvejniekciems, kurš pastāvējis jau vismaz 17.gs. 80. gados. Tas bija ievērojams lībiešu jūrmalas saimnieciskais un kultūras centrs: 19.gs. vidū tur darbojās pirmā lībiešu ciemu skola, 19gs. beigās - 20gs. pirmajos gadu desmitos tajā darbojās Kine Dīķu vējdzirnavas un Kukšu ūdensdzirnavas, strādāja laivu būvētāji. Košraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
  SAUNAGS
Saunags ir neliels jūrmalas ciems starp Pitragu un Vaidi. Ciemus vienu no otra šķir tikai pāris kilometrus gara mežu josla, ko vietējie iedzīvotāji sauc par menšt. Saunagā var aplūkot viduslaiku kapsētu - tā saukto Veckapu kalnu pie Nigliņa mājām. Tagad ziemā apdzīvotas ir vien kādas 6 Saunaga sētas, savukārt vasarā ierodas vasarnieki, un tad rosība notiek kādās 28 Saunaga mājās.
  KOLKA
Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Kolka kā apdzīvota vieta - ciems pirmo riezi rakstos minēta 1387.gadā Lībekas domkunga Varendorfa tiesas spriedumā ar nosaukumu Domesnes. Kolkā atrodas trīs baznīcas, bet Sabiedriskās organizācijas Līvu savienība Kolkas grupa izveidojusi Līvu centru, kurā eksponēta neliela saimniecisko priekšmetu kolekcija.
|
|
  LŪŽŅA
Tas ir vairākus kilometrus garš ciems, kura centru veido nedaudzas sētas. 1937.gadā tas stiepies apmēram 4 km garumā, kur bijušas kādas 36 mājas un 2 laivu piestātnes. Kad 19.gs 60.gados Latvijā sākās burukuģu būve, arī Lūžņa kļuva par vienu no kuģubūves vietām. Lūžņu kapos apglabāta pēdējā lībiešu valodas rietumu dialekta pratēja Lizete Švanenberga (1902. - 1987.).
  LIELIRBE
Sens lībiešu zvejniekciems un kuģu būves vieta, kur 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā uzbūvēti 7 burenieki. Lielirbē atrodas vairāki senkapi, kas visi ir arheoloģijas pieminekļi. Pie ciema tek Irbes upe (Dižirve, Īra), kas veidojas satekot Stendei un Rindai un kuras kopējais garums ir 32 km. Šodien tik klusā jūrmala 19.gs. beigās bijusi aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs.
  MAZIRBE
Līdz 20.gs. sākumam Mazirbe bija lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā. Arī šodien Mazirbe ir nozīmīgākais lībiešu kultūras centrs, kurā atrodas Lībiešu tautas nams, pie kura katru gadu tiek svinēti lībiešu svētki, Mazirbes luterāņu baznīca, mācītājmuiža, mēra akmeņi, bijušās jūrasskolas ēka, kā arī zvejnieku motolaivu kapsēta.
  PITRAGS
Ciems vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1582.gadā. Pitraga sēkļos guļ daudz nogrimušu kuģu, bet jūras krastā pēc vētrām var atrast senu kuģu paliekas. Pitraga jūrmalā redzamas mola paliekas. Mols būvēts 1938. gadā jūras mēslu savākšanai un jūrmalnieku liesās zemes uzlabošanai. Pitraga centrā atrodas 1902.gadā celtais baptistu lūgšanu nams, kurš Pirmajā pasaules karā izdedzis, 1925. gadā atjaunots, vēlāk remontēts.
  VAIDE
Ciema nosaukumu saista ar lībiešu vārdu vait - starpa. No šejienes esot visērtāk pārbraukt uz Sāmsalu. Pie Vaides jūrā ietek Vecroču upe, kas iztek no Vaides dīķa, kas radīts aizsprostojot no Bažu purva puses rakto Vaids grāvi. Vaides ciema Purvziedos mežsargs Edgars Hausmanis eksponējis un apmeklētāju apskatei piedāvā vērtīgu meža dzīvnieku ragu kolekciju.
  MELNSILS
Pēdējais ciems lībiešu jūrmalas apdzīvoto vietu virtenē Ziemeļkurzemē, kur 20.gs. vidū vēl dzīvoja lībieši. Melnsilā ir vairākas senvietas: Baķu baznīcas kalns ir sena kulta vieta, bet Baķupītes kreisajā krastā uz augstas kāpas bijusi jūras laupītāja Tromeļa pils. Baķupītes krastos slejas augstas kāpas, no kurām paveras skaists skats uz Kolkasragu.
|
|
|
|
