Daba

Lielākā daļa Dundagas novada teritorijas atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, kurš izceļas virs apkārtējiem zemieņu apvidiem tikai pamatiežu virsas paaugstinājuma dēļ. Pārsvarā tajā ir vidēji un maz viļņots morēnu līdzenums, kura absolūtais augstums ir tikai 60-80 m vjl. Pacēluma augstākā daļa ir uz ZA no Dundagas (Oškalns, 94,2 m vjl.). Z daļā zemes virspusē daudz laukakmeņu. Pret jūru pacēlums beidzas ar lokveidā izliektu stāvu smilšakmens krauju - Zilajiem kalniem (Šlīteres krauju), kas ir senā Baltijas ledus ezera stāvkrasts, izveidojies pirms apmēram 11000 gadu. Kraujas garums 20 km, augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums sasniedz 42,8 m, vietām atsedzas pacēluma pamatā esošais sarkanais smilšakmens. Stāvajā nogāzē strauti izveidojuši 8-20 m dziļas kanjonveida ielejas ar gravām un alām. Uz R un Z no Dundagas pacēluma atrodas Piejūras zemienes Irves līdzenums, kura izcelsme ir saistīta ar Baltijas jūras seno baseinu ūdeņu darbību. Tā virsa pazeminās Baltijas jūras un Rīgas līča virzienā, augstums nepārsniedz 25 m vjl. un ir raksturīgs kangaru-vigu reljefs (lineāru vaļņu un pazeminājumu mija).

Nozīmīga reģiona bagātība ir Baltijas jūras piekraste ar tās gleznaino un īpatnējo dabu, kā arī ar zvejniecības iespējām. Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē. Vairāk nekā pirms miljons gadiem Ziemeļeiropas un arī Latvijas teritoriju klāja ledājs, kas, katru reizi pārvietojoties, stipri izmainīja esošo teritoriju. Laika gaitā Baltija jūra ir piedzīvojusi vairākas attīstības fāzes - sākot no saldūdens ezera līdz pat tipiskai iekškontinentālai jūrai, kādu mēs to pazīstam šodien.

Novada vidusdaļu Z-D virzienā šķērso Rīgas līča un Baltijas jūras (Irves) baseina upju ūdensšķirtne. Uz Rīgas līci tek Pilsupe (augštecē - Kaļķupīte), pacēluma nogāzi tā šķērso dziļā ielejā starp smilšakmens kraujām. R daļā tek Lonastes satekupes Pāce un Raķupe un tās labā pieteka Ostupe. Rukšu purvā sākas un Irbes šaurumā ietek Pitragupe (vidustecē nosaukums Kukšupe), dziļā ielejā šķērsojot Zilo kalnu krauju. Pāce 70, gados regulēta, tajā uzplūdināti dīķi: Dundagas parka dīķis (10,3 ha) un 3 km lejpus Dundagas - Pāces dzirnavezers (11 ha). Uz Irbes šaurumu tek Mazirbe ar Celmupi un Rakstupīti, Pitragupe (Kukšupe), uz Rīgas līci - Vagarvalks, Roksrvalks, Jaunupvalks, Kristvalks, Sedumvalks.

Lielas platības novada teritorijā ir pārpurvojušās. Lielākie purvi ir Piltenes purvs (228 ha) un Bažu purvs (2646 ha), kas radies, paceļoties uz augšu jūras dibenam pēcledus laikmetā. Pārējie lielākie purvi ir Rukšu purvs (95 ha) un Sausteres purvs (68 ha). Piltenes purvā notiek rūpnieciskā kūdras ieguve, savukārt citi purvi nav bagāti ar kūdru, bet tajos aug daudz dzērveņu.

Viena no lielākajām novada bagātībām ir meži, kas aizņem 69% no teritorijas. Tie izmantojami ne vien mežsaimniecībai un kokmateriālu iegūšanai, bet arī sēņošanai, ogošanai, medībām un atpūtai. No visas mežu platības vairāk kā pusi aizņem priežu meži, tiem seko egļu un bērzu meži. Savdabīgs egļu, ozolu, ošu mežs aug Slīteres nacionālajā parkā.